Niecīgākais apsveikums viena vārda formātā spēj radīt prieku.

Rīta iesākums sākās ar jauku ne visai gaidītu pamošanos. Lai gan varēju vēl nedaudz pagulēt, bet zināju, ka tad man gatavošanai atvēlētais laiks būs par pāris minūtēm īsāks un līdz ar to es īsāku laiku varēšu veltīt atpūtai, kura man tiešām būtu nepieciešama.
Piecēlos no gultas, pirmais ko es izdarīju - atvēru aizkarus. Man skatam pavērās brīnišķīgs skats.. Visi koki smuki apsniguši, tieši iepretim dzīvokļa logiem jauks neskarts laukumiņš, kurš vien tā kliedza pēc mana auguma.. Tas tā vēlējās, lai es iekrītu tā apskāvienos un izveidoju mums tik labi zināmo Sniega Enģelīti. Tomēr man šodien tam nebija laika, ja būtu kāda cita diena, viennozīmīgi apģērbtos izietu ārā un ļautos sniega apskāvieniem.
Kad biju beigusi priecāties par jauko skatu aiz sava loga, izdomāju apģērbties tā ērtāk, lai varētu veikt ieplānotos mājas darbus. Uzvilku savas vecās treniņbikses aukšā vecu t-kreklu un biju gatava darboties. Lai gan.. man vēl pilnai laimei bija nepieciešama mūzika. Tagad gan biju gatava.


Kad viss bija izdarīts, nolēmu nedaudz sapost sevi, lai gaidāmajiem ciemiņiem nebūtu jānobīstas no mana paskata. Saķemmēju matus, uzkrāsojos, smuki apģērbos. Tagad varēju atpūsties. Paskatoties pulkstenī, biju patīkami pārsteigta, kad ieraudzīju, ka man vēl ir laiks atpūtai. Pusstundas atpūta, tieši tas kas man bija nepieciešams. Ieslēdzu televīzoru, domāju paskatīties kaut ko no saviem mīļajiem seriāliem, bet kaut kādu apsvērumu dēl tos tieši šodien nerādīja. Es biju dziļi vīlusies, bet labi, tas nekas. Tai vietā, lai skatītos seriālus paskatījos kādu filmu no diska, nekas interesants, bet labāk bija kā nekas.

Ātri jau pagāja mana atpūtas pusstunda. Pie durvīm piezvanīja mani pirmie viesi, biju ļoti priecīga, ka kāds tomēr ieradīsies. Atvēru, mani apsveica, samīļoja sabučoja un pasniedza skaisti sarkanas rozes. Biju bez gala priecīga. Nepaspēju pat puķes vāzē ielikt, kad jau nākamie zvanīja pie durvīm. Atkal uzdāvināja skaistas rozes. Garastāvoklis uzlabojās vēl vairāk. Kad visi viesi bija sanākuši sākās svinības. Domāju, ka tās neizdosies, bet viss noritēja ļoti labi, esmu ļoti apmierinātā.
Nu ir vakars, un jāsāk taisīties jau iet gulēt. Šī diena bija pilna pārsteigumu un diezgan nogurdinoša. Ir vienmēr patīkami apzināties, ka par tevi neviens nav aizmirsis. Ir ļoti patīkami, ja pat tādos īpaši nenozīmīgos svētkos kā dzimšanas dienā tevi atceras.

Ja esi draugs neaizmirsti. Pat niecīgākais apsveikums viena vārda formātā, liks otram no sirds pasmaidīt.