Šis stāsts.

Pasaka.
Tām vienmēr ir laimīgas beigas.
Kāpēc?

Tās ir pasakas, tajās mēdz notikt viss.. Gan ļaunais, gan labais, bet beigās labais uzvar vienmēr ļauno.

Vai dzīvē mēdz būt gadījumi, kad liekas, ka tā ir kā pasaka?
Mēdz, bet ne uz ilgu laiku. Dzīve ir pasaka, kura ātri nebeidzas. Tā tiek veidota, pēc katra cilvēka ieskatiem un fantāzijas. Katram pasaka beidzas citos laikos. Viens jau šodien vēlas uzrakstīt maģiskos vārdus - The End - cits rīt tos vēlēsies uzrakstīt. Bet no tā jau pasaku saturs nemainās. Tikai tās varoņi katram ir savādāki. Citam tie mazi, smieklīgi rūķīši, citam - gari, lepmīgi milži. Katra pasaka ir ar kaut ko īpaša.

Es vēlētos dalīties ar savu pasaku. Pasaku, kurai vēl nav nobeiguma.

Reiz senos laikos, taču ne pārāk senos laikos, dzīvoja divas draudzenes. Abas gluži kā māsas. Viena otrai vienmēr palīdzēja grūtos brīžos. Ne mirklis nepagāja skumju pilns vai smaida nepiepildīts. Tas prieks, ko abas nesa savās sirdīs spēja ielīksmot arī pārējos, kuri bija draugos ar viņām. No šīm divām meitenēm izstarojās tāds miers un laime, kā ne no viena cita cilvēka. Ik brīdis ko abas pavadīja kopā bija smieklu piepildīts. Abas mēdza uzjautrināties par katru sīkumu viņu dzīvē. Katra nenozīmīgā lieta bija smieklu pamats. Katra puiša skats spēja izraisīt smaidu viņu lūpās. Neviens viņas nespēja tā savaldzināt, lai varētu teikt, ka abām būtu uzliktas Rozā Brilles.
Es reiz pabiju viņu sabiedrībā, man tā likās kā fantāzija. Visas manas raizes un skumjas uz brīdi pagaisa, it kā uz burvju mājiena tās tiktu izkliedētas. To sajūtu es vēlētos piedzīvot ik mirkli, kad smaids nav manā dzīvē. Katru svētku rītos šīs meitenes mani apciemo, palīdz man. Tas mirklis ir īss, bet tiešām pasakains.
Tās fantāzijas noslēpumu es mēģināju ik dienu atklāt, bet nekad man neizdevās, vienmēr bija kas tāds, kas mani apturēja. Man nebija pietures punktu, ko pētīt. Šo meiteņu dzīvesstāsts bija garš un sarežģīts un man nesaprotams. Es daudzus izprašņāju, vai tie zinot par viņām kaut ko, bet vienmēr saņēmu negatīvu atbildi. Mani meklējumi pārtrūka, jo mans spēks izsīka. Bet tikai viena veca sieviete man spēja sniegt atbildi ko es biju meklējusi - Šis stāsts slēpjas katra sirdī, pameklē un Tu atradīsi.! -
Šis stāsts. Tā nu ir mana visa dzīve. Es vēl mēģinu izskaidrot to, tagad kad zinu, kur to meklēt, man ir daudz vieglāk. Es neesmu padevusies un nepadošos.
Mans spēks slēpjas šī stāsta laimīgajā nobeigumā.

Komentāri

  1. ''Dzīvoja divas draudzenes. Abas gluži kā māsas. Viena otrai vienmēr palīdzēja grūtos brīžos. Ne mirklis nepagāja skumju pilns vai smaida nepiepildīts. Tas prieks, ko abas nesa savās sirdīs spēja ielīksmot arī pārējos, kuri bija draugos ar viņām. No šīm divām meitenēm izstarojās tāds miers un laime, kā ne no viena cita cilvēka. Ik brīdis ko abas pavadīja kopā bija smieklu piepildīts.''
    Liekas,ka tu raksti par mums abām. :P

    AtbildētDzēst
  2. Redz kā tu māki minēt.. dabūsi konču no manis. :p

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Populāras ziņas