Man lūdzu vienu sirdi, kuru mīlēt.

Spilgts paziņojums veikala logā - Šeit pārdodas vientuļās sirdis. Šodien atlaides! .. Veikals atrodas uz mazas tumšas ieliņas. Divas laternas izgaismo nelielu daļu veikala skatloga. Liegajā gaismā mazais stūra veikaliņš izkatās pavisam jokains. Spilgtais uzraksts mudina ar vien vairāk un vairāk ieiet tajā. Citi man iet garām un aizdomājušies skatās uz šo dīvaino veikalu, viņu skati apstājās pie uzraksta, kad tas tiek izlasīts nesapratnē saraujas viņu piere. "Vai tas ir kāds joks?" viņi noteikti padomāja. Savu vakar ritmu viņi nevēlējās pārtraukt ar nelielu ekskursiju dīvainajā veikaliņā. Man nebija nekur jāsteidzas, izdomāju, ko gan es zaudēšu ieejot un vienkārši paskatoties. Es iegāju, paņēmu ratiņus un nu jau gāju pa tā flīzētajām ejām. Pa labi stāvēja mazas pudelītes pildītas ar kkādu sarkanu šķirdumu, pa kreisi kārtīgi iesaiņotas Vientuļās Sirdis. Paņēmu vienu iesaiņoto sirdi, lai izlasītu uz tās uzlīmēto lapiņu. Tas bija apraksts - " Mīļoša sirds, vienmēr jūs atbalstīs. Būs plecs uz ko paraudāt, cīnīsies tikai jūsu labā. Nenodos un mīlēs mūžam. " Ne par ko nedomājot noliku paņemto sirdi vietā, apgriezos, noliku ratiņus vietā un izgāju ārā no veikaliņa. Izejot uz ielas gandrīz uzskrēju vienam vīrietim virsū, klusi atsaucu Atvainojiet, viņš uz mani tikai paskatījās pasmaidīja un apstājās. Viņš vēlējās sīkāk uzzināt par šo dīvaino veikaliņu. Prasīja vai tiešām tur sirdis pārdodoties vai arī tas esot joks. Es sniedzu godīgas atbildes, piebilstot, ka ja tiešām ir izmisums tad veikalā varētu atrast daudz piemērotu siržu. Taču vai īsta mīlestība ir veikalā nopērkama?