Ja vien tas mācētu apskaut.

Un jau atkal..jau atkal esmu te..viena savā miegā. Es sapņoju par to ka mani kāds varētu apskaut. Es gaidu, taču nevienas siltas rokas man nepiekļaujas. Reiz man apniks gaidīt. Ko man darīt? Iet uz ielas ar uzrakstu rokās - "Free Hugs"? Te man parādījās kāds sapnis: Es stāvu ielas vidū ar uzrakstu rokās, cilvēki man iet garām, glupi paskatīdamies uz mani. Bet tad man klāt pienāk maza meitenīte viņa uz mani paskatās ar savām dzidri zilajām actiņām, uzsmaida man un stiepj savas mazās rociņas pretī man, lai apskautu. Mazās rociņas apvijas man ap kaklu, un tad mazā meitenīte iečukst man austiņā burvīgus vārdus: "Ik vienam ir kāds nepiepildīts sapnis vai vēlēšanās. Man ir skumīgi, jo manus sapņus neviens man nepalīdz piepildīt. " Un tad es pamodos, es sākumā nesapratu kāpēc, lai maza meitenīte man ko tādu teiktu, taču tad sapratu, ka tā mazā meitenite īstenībā biju es pati. Es saprtu, ka man pašai jāpieliek pūles lai piepildītu to ko vēlos. Ikviens tavs nepiepildītais sapnis ir tavas nevēlēšanās auglis. Ja tas spētu apskaut, varbūt mēs justos labāk, jo zinātu cik šo sapņu mums ir daudz.