Spēle.

Es aizveru durvis, aiz tām atstājot visu, ko vien es varētu atstāt. Neprasiet man lietu raksturojumu, nemācēšu jums pateikt, nepazīstu tās vairs. Neprasiet par tiem cilvēkiem, ko atstāju - nepazīstu viņus vairs. Viss ir mainījies. Viss ir jauns. Viss pagaidām krāsots tikai vienā krāsā. Kādā? Neprasiet, nepazīstu tādu krāsu. Aiz šīm durvīm man tiek rīkota balle. Kāda? Nezinu, neprasiet. Šeit tik daudz cilvēku - es viņus nepazīstu, visi neredzēti. Aiz durvīm man liek piedalīties spēlē. Kādā - "Virpuļviesulis"! Mani aizvilka līnijas galā, kura veidota no cilvēkiem, es biju pēdējā. Viena skaista sieviete stāvēja mums priekšā un stāstīja spēles noteikumus: " Saukšu jums visādus vārdus, un jūs darīsiet visu ko likšu. Kad nosaukšu vārdu Virpulis, jums ir jānotupjas uz ceļiem, kad izskanēs vārds Viesulis jums jāpalecas gaisā... Kad teikšu Virpuļviesulis jums jānoguļas uz muguras zemē un jāsastingst. Un tā - sāksim!" Izskanēja visvisādi vārdi, stabs, vējš, koks, burts F, bērns.. Mans ķermenis darbojās pret manu gribu, tas pats visas pavēles pildīja. Pie vārda virpulis, tas smagi noslīka uz ceļiem, pie viesuļa tas strauji mani nesa gaisā. Mana seja nespēja pakustēties, man bija tāda sajūta ka esmu veidota no akmens, pati labprātīgi neko nespēju pakustināt. Mans ķermenis vairs nebija manā varā, tas nebija mans.! Es biju sabijusies. Un pēkšņi izskanēja vārds virpuļviesulis..un mans ķermenis kā akmenis nokrita uz grīdas. Tad atkal atguvu kontroli par savu miesu. Es biju sabijusies. Man bija bail. Man ir bail. Es nezināju ko darīt. Galvā skanēja tikai - Skrien. Glābies. Prom. Ātrāk prom. Manas kājas strādāja lēnāk par manām domām. Kad sāku kustēties, kājas metās skriet durvju virzienā.. Tās bija zaļas, lielas.. Ne tās ko es zināju. Es apjuku.
Es aizvēru durvis, aiz tām atstājot tos kuriem varētu būt kontrole par mani. Es atstāju lietas, kuras ir striprākas par mani. Kāpēc? Nezinu. Man vienkārši vajag pašai būt sev priekšniecei, lai zinātu, kas ir pareizi un kas nē. Man vajag pašai savas domas un vēlmes..

Es vēlos pati bīties no sevis, nevis no kāda cita.