Tikai mazliet no tā..

Mums negaidot var pienākt diena, kad vienkārši neapzinoties satiekam, iepazīstamies ar kādu cilvēku.. Šis cilvēks iesākumā var būt mums gluži kā labs draugs, tikai jāatceras, ka nedrīkst pārlieku uzticēties nepārbaudītai personai.. Un paejot jau diezgan ilgam laikam un visiem šiem lielajiem draudzības pārbadījumiem, pašās beigās var izrādīties, ka mēs īstenībā ļoti neieredzam šo cilvēku, kuru uzskatījām par savu draugu.. Kāpēc diez tā notiek? Draudzības sākums vienmēr ir gluds un rožu lapām kaisīts, tam mēs reti redzam cauri nobirušos ērkšķus, kuri var mums iedurties, to ir maz, bet ir. Jau vēlāk, kad žīs ziedlapiņas sāk vīt sāk parādīties jau tie asmeņi, kuri diezgan draudīgi uz mums sāk skatīties. Un beigās tie rāda mums to cik asi tie spēj būt. Un tieši šādi cilvēki mēdz būt daudz, jo viņi ir pārpildīti ar visu ko.. Viņos mājo citu sliktumi, pašu neizraudātās sāpes, neizkliegtais naids un dažreiz viņi spēj mūs tajā visā ieraut, bet tikai paši gudrākie un spēcīgākie spēs tam visam pretoties un atklāt, ka šis labais draugs patiesībā nemaz tik labs vairs nav.. Un mums vien nākas no viņa atvadīties...