Viena atslēga diviem.

Kā jau katru vakaru es sēžu pie sava datora un klausos mūzku. Un kā jau katru vakaru man prātā šaudās visādas domas, tik šoreiz es par tām valdu.
Neierasti katram vakaram es skatījos saglabātās bildes manā datorā, un brīnījos, kur es tādas vispār esmu atradusi. Un, protams, neierasti katram vakaram es šovakar lasīju psiholoģiksi fizioloģisku grāmatu - pēc manām domām. Lasot grāmatu atklāju, ka tajā rakstītais liek aizdomāties. Lasot dažbrīd bija jāpasmejas, it īpaši kad nonācu pie nodaļas - "Attiecības". Bija interesanti uzzināt to kā uz attiecībām skatās autors. Kā viņš stāsta ka jāatbrīvojas no liekām domām un aizspriedumiem lai starp tevi un tavu mīļoto cilvēku nerastos plaisa, nesaprašanās. Tā pat jau visiem zināms, ka jāieklausās otrā, jādalās ar otru, bet kā tas tikai aprakstīts - to vienkārši nevar izskaidrot, nu es teiktu tā - "Viena atslēga divām sirdīm un prātiem.." lai gan tas nemaz nav iespējams, bet rakstnieks to pasniedza tā itkā tas būtu iespējams. Kas zina varbūt ir iespējams. Bet tas lai paliek katra paša ziņā.