Jā*

Sēžu un domāju par savām iespējām un par to ko esmu izdarījusi ne tā savā dzīves ceļā.. Kādēļ vēl neesmu nonākusi tur kur vēlējos nokļūt - vai tiešām vēl nav pienācis mans laiks.?!

Katrs dzīvē vēlas kaut ko sasniegt, satikt kādu sev tuvu cilvēku un iespējams pat palikt ar viņu kopā, solot mīlēt viens otru un atbildot viens otram to "Jā" vārdu, ko, man liekas, katra meitene savā dzīvē vēlētos pateikt otram. Gribētu zināt vai ir vērts gaidīt un domāt, ka kādu dienu, nu varbūt tiešām kādu dienu viens ņems un metīsies uz tā viena ceļa un jautās to milzīgi svarīgo jautājumu, vai tomēr ļauties tiem mirkļiem un ticēt tam otram kad tiek teikts, ka nevēlas neko tādu piedzīvot. Vai ir vērts, ja viens vēlas, bet otrs nē.?!*

Un vai tiešām vavētu pastāvēt tāda iespēja, ka dzīves laikā jau ir satikts tas vinīgais cilvēks, bet kļūdas pēc tā vienkārši palaists prom..un ar vēlāku atskārtni saprot, ka tomēr tas bijis svarīgs un tiek apdomāts vai tā tik nav bijusi milzīga kļūda..

Laikam ne visiem ir lemts piedzīvot

- and they lived happily ever after-