3 2 1
Atskaite manā galvā notiek bieži. Jo pieķeru sevi domājam par lietām, kurām nav vietas manā galvā. Taisnība? Nu bet protams, ka nē. To stāstu zina ikviens, kam ne vienmēr ir labi veicies, lai gan par to arī varētu pastrīdēties.
Ir piektdienas vakars, laiks kaut kur iet izklaidēties. Kā jau katru piektdienu, vakars iesākas pie telefona pogām, vai labākajā gadījumā pie datora ekrāna, runājot ar draudzeni par plāniem. Jo nezin kādā veidā telefona rēķinā nav palicis neviena santīma, un tas ir vienkārši briesmīgi. Tas ir briesmīgi, jo jāmeklē mīļā google tante un jāsāk rakņāties pa lapām no kurām varētu tā pa brīvo aizsūtīt kādu sms. Un jau pēc kādām 20min mūsu plāni šim piektdienas vakaram jau ir izrunāti un pat sīkumi ir iztirzāti visos sīkumos, proti, kas tiks vilkts mugurā, uz kurieni iesim un cikos tad īsti tiksimies.
Pulkstenis nosit jau 23:00 vakarā un es sataisījusies, jau eju ārā pa sava dzīvokļa durvīm, lai dotos uz norunāto tikšanās vietu. Aizeju un pēc minūtes arī draudzene ir klāt. Un tā arī sākās šis jaukais vakars. Pirmais klubs - pustukšs, labi tas jau nekas, lai gan mūzika diezgan laba, dejojama. Palikām, kādu laiku, padejojām apnika un devāmies uz nākamo. Tur gan bija jaukāk, cilvēku daudz, mūzika vienkārši ideāla un par puišu trūkumu ar nevarētu sūdzēties, jo taču go go dejotājas ir vakara nagla. Daudz pazīstamu cilvēku.
Abas ar draudzeni visa vakara gaitā labi pavadījām laiku, sapazināmies ar jauniem cilvēkiem, izdejojāmies. Un kopumā, vakars labi pavadīts.
Un tā gandrīz katru piektdienu, tikai katra piektdiena labāka par iepriekšējo.
Komentāri
Ierakstīt komentāru