Viss ir tā kā tam ir jābūt.

Arī es beidzot esmu nonākusi pie tā, ka man ir nepieciešamas pārmaiņas. Jau labu laiku par tām esmu vien domājusi, bet nezinu kāpēc, līdz šim vēl nebiju saņēmusi drosmi kaut ko darīt lietas labā. Arī tagad man nav šīs drosmes, bet man ir tā apziņa.

Varētu teikt, ka esmu šodien spērusi maziņu soli tuvāk tam ko patiešām vēlētos sasniegt, vai vismaz sagaidīt no tā, kas vēl man ir priekšā.

Burtiski varu teikt, ka vairs jau daudz nav jāgaida līdz varēšu teikt, ka uzsāku kopdzīvi ar citu pilsētu un mana pašreizējā kļūs par manu mīļāko. Ko nu tur neviebieties, īstenībā tas ir diezgan patīkami, ja zini, ka lai vai cik ilgi Tu būtu prom vienmēr mīļākā tevi sagaidīs ar atplestām rokām, jo tur ir tas, kas nekur citur nav - ģimene, atmiņas, katra nobirdinātā asara, un tās trakulīgās vasaras domas un aizraušanās. Bet ar jauno dzīvesbiedreni man viss tikai sāksies.. Lai gan pēc šīs vasaras un ne tikai arī tai ir atmiņas un viss pārējais, kas nepieciešams, lai vēlētos tur atgriezties.
Un visu šo laiku, kas rit lēni un tad ātri, es gatavojos šīm nelielām pārmaiņām. Un varu teikti tikai vienu, jau tagad jūtos daudz labāk nekā iepriekš.

Uz drīzu tikšanos manu jauno dzīvesbiedrenīt.