Viena takts katra ritma piesitiena galā.

Mūzika, acis, izjūtas.. Tā es varētu izskaidrot īsos vārdos, ko man nozīmē mūzika un deja. Tā ir māksla klausoties mūziku aizvērtām acīm, dienas gaismā izsapņot deju. Deju ne vien vienam cilvēkam, bet arī lielākai cilvēku grupai. Bet vai tas ir kur pielietots? Nē! Kāpēc nē? Tikai tāpēc, ka tas nevienam nav vajadzīgs. To izpaust citiem var visur - klubos, uzvedumos un citās vietās. Es visas savas emocijas izpaužu dejojot klubā, aizverot acis, ieklausoties mūzikā un tad kustības visas aiziet pašas no sevis. Dejas - mana aizrautība. Tajā ietilpst kaisle, bauda, izjūtas, emocijas, pārdzīvojumi par kko. Ar dažām kustībām var izveidot ļoti interesantu stāstu, ko retais prot lasīt. Stāsts ir jāizjūt. To visu vērojot par cilvēku ļoti daudz ko var uzzināt, ko ikdienā nevar redzēt. Var manīt cik cilvēks ir atklāts, cik kautrīgs, vai viņu kkas uztrauc, vai arī viņam ir par visu pilnīgi vienalga. Katra laba deja, ir viens ļoti interesants stāsts, tikai jāmāk nolasīt.

Komentāri

Populāras ziņas